viena no teorijām, kas attaisno homoseksuālismu kā no indivīda izvēles neatkarīgu bioloģisku statusu, ir par tā ģenētisko pārmantojamību - ir pat pētījumi, kuros konstatēts procentuāli, cik gejiem bijuši brāļi geji, cik gejiem rados tēvocis vai vectēvs bijis gejs utt. ja pieņemam to kā izskaidrojumu homoseksualitātei, tad jāsecina, ka tie vēsturiskie periodi, kuros homoseksuāļi bijuši vajāti vai pakļauti nosodījumam, ir labvēlīgāki tā plašāka izplatībai, jo apspiežot vai slēpjot savu homoseksualitāti viņi stājās heteroseksuālā laulībā un radīja bērnus, kas turpināja atiecīgo ģenētisko modeli. savukārt, plaši akceptējot homoseksuālas attiecības un laulības, ir vislielākā iespēja pāris paaudzēs tikt vaļā no gejiem kā tādiem - izņemot vēl pagaidām diezgan sarežģītās mākslīgās apaugļošanas iespējas (it īpaši vīriešiem), viņiem vairs nav ģenētisko mantinieku un darvins jau berzē rociņas