Cilvēki pastāvīgi ir neziņā par šo mūžīgi esošo logosu, tiklab iekams viņi par to ir dzirdējuši, kā arī tūdaļ pēc tam, kad ir dzirdējuši; jo, kaut gan viss notiek pēc šī logosa, viņiem tomēr, kā liekas, par to nav zināšanu, kad viņi cenšas iepazīties ar vārdiem un darbībām, ko es izklāstu, aplūkodams katru atsevišķi pēc tās iedabas un paskaidrodams, kāda tā ir. Bet citiem cilvēkiem paliek nepamanīts tas, ko viņi nomodā dara, kā viņi aizmirst, kas miegā darīts. (Heraklīts)