esmu pamanījis, ka pēdējā laikā, satiekot kādus paziņas, uz jautājumu "kā klājas", atbildu reizēm, ka viss ir brīnišķīgi, strādāju un dzīvoju, bet reizēm, ka ir grūti, smagi, mokoši un ka nevar izturēt, turklāt atbildei nav nekāda sakara ar to, kādā garastāvoklī esmu vai kas ir jautātājs, vienkārši pārmaiņus izmēģinu te vienu, te otru atbildes modeli, lai gan nekas, pilnīgi nekas no tā nemainās, vajadzētu izmēģināt ko citu - teiksim atbildēt ar pretjautājumu ("neaizdosi 3000 plastiskai operācijai?"), stāstīt šokējošas atklāsmes ("forši, vakar nogalināju kaimiņieni, atstāju ieslēgtu dzīvoklī, gribi atnākt apskatīties?") vai klusējot iedot vizītkarti ar cibas adresi un aiziet