Nepabeigtā dienasgrāmata


29. Janvāris 2007

(bez virsraksta) @ 12:39

atceros, kā bērnībā ziemas brīvlaikā tā ap mīnus divdesmit gāju slēpot no rīta agri pirms saullēkta vēl vilnas dūrainīšiem un alumīnija slēpju nūjām uz pļavu pa gurkstošu sniegu un pirmajos saules staros, kad apvārsnim pārveļas tumši sarkanā milzīgā ripa, temperatūra nokrīt vēl par pieciem grādiem, viss sastingst un gaisā tāds spalgs klusums no sala, bet degunā sasalst tās spraudziņas, kas atbild par smaržu un mutē ieguļas savāda metāliska garša, es skatos uz mazajām lāstekām cepures malās un saprotu, ka nevaru atraut kājas no zemes, vien stāvēt un raudzīties saulē, man bija gadi desmit un visapkārt vairāku kilometru attālumā neviena cilvēka
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]auksts_entelekt
Date: 29. Janvāris 2007 - 12:39
(Link)
..un dūrainīši ar sniega bumbuļiem.
From:[info]marina
Date: 29. Janvāris 2007 - 12:48
(Link)
tu gadījumā nebiji Cibiņš?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 29. Janvāris 2007 - 12:50
(Link)
cibiņš es esmu tagad
[User Picture Icon]
From:[info]sirdna
Date: 29. Janvāris 2007 - 13:25
(Link)
Un tad kaimiņu Fjodors uzliek tev uz pleciem rokas un saka - poiģom znakomitsa, maļčik!
[User Picture Icon]
From:[info]prtg
Date: 29. Janvāris 2007 - 15:47
(Link)
Jā, nūjām tā garša bija samērā specifiska, arī tam siltajam sāļumam, ko nācās norīt pēc īpaši neveiksmīga kritiena. Bet tie bija tādi sadzīviski sīkumi, daba runāja visskaļāk, varētu pat teikt, ka aizgrābtībā kliedza.
[User Picture Icon]
From:[info]orissa
Date: 29. Janvāris 2007 - 18:06
(Link)
kas tevi, mazu bērnu, dzina tumsā (pirms saullēkta) slēpot?

Nepabeigtā dienasgrāmata