Nepabeigtā dienasgrāmata


24. Aprīlis 2004

Feierlich un gemessen, ohne zu schleppen @ 22:42

Trešās daļas septītā minūtē viss sažņaudzas pakrūtē, ziniet, kā tajos brīžos, kad Pirmo reizi tu ej uzlūgt savu meiteni deju vakarā, nu tā, kad tev ir gadi piecpadsmit, nezinu, varbūt mūsdienās tas jau notiek ātrāk, bet ir taču, ir viens tāds brīdis, ko nevar sajaukt ne ar ko citu, tas, kad tu riskē ar visu savu "es", kad tu esi gatavs aiziet bojā, bet uzlūgt savu meiteni uz vienu muļķīgu, idiotiski, lētu un banālu deju, vēlāk tu skaidri zināsi ka tā deja bija pilnīga izgāšanās, bet tas taču nav tik svarīgi...
 

Comments


Nepabeigtā dienasgrāmata