Cilvēks vienmēr ir pretrunā ar to, kāds viņš ir savā būtībā.
Cilvēku ir neizsakāmi daudz.
Taču savā būtībā viņu ir daudz mazāk.
Savā būtībā cilvēks vienmēr ir divi.
Jūs teiksiet, tev vajag ārstēties, aptieka. Tu esi viens.
Bet es pajautāšu: ar ko tad es sarunājos, guļot vannā?
Vai, piemēram, tagad. Ar ko es strīdos?
Un kāpēc man virtuvē ir divas neizmazgātas kafijas krūzītes?
Cilvēks savā būtībā ir otrs.
Cilvēks ir tas, ar ko dzert kafiju no rīta.
Taču savā dziļākajā būtībā cilvēks vienmēr ir viens.
Cilvēks savā būtībā vienmēr ir pretrunā ar to, kāds viņš ir savā dziļākajā būtībā.