2004. gadā, kad tika atrasts šī pirms 18 000 gadu dzīvojušā, nepilnu metru garā cilvēkveidīgā radījuma skelets, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka senie cilvēku priekšteči pirms aptuveni 840 000 gadu pārcēlušies uz salu, kur, dzīvojot izolācijā, attīstījušies par jaunu pasugu, kas izmirusi pirms aptuveni 15 000 gadu.

Taču R. Ekhardta vadītā grupa apstrīd šos apgalvojumus. Tai faktiski izdevies pierādīt, ka sala nav bijusi izolēta, tātad ļoti iespējams, ka tajā šo gadu tūkstošu laikā ieradušies arī citi cilvēkveidīgie. Kritiku nav izturējusi arī sākotnējā versija par specifiskiem padziļinājumiem šo būtņu galvaskausa pamatnē, kuriem «neesot analogu» – izrādās, šādi padziļinājumi ir arī austrāliešu un tasmāniešu galvaskausos.

Gan galvaskauss, gan zobi, gan skelets līdzinās pašreizējo salas iedzīvotāju rampasasa cilts pigmeju galvaskausiem, konstatējuši speciālisti. Turklāt viņi atgādinājuši, ka izdevies atrast tikai vienu anomāla izskata skeletu – tas varētu liecināt, ka pirms 18 000 gadu dzīvojušais hobits bijis slims savas sabiedrības loceklis ar ļoti mazām smadzenēm – aptuveni trešdaļu no normālā izmēra.