dienasgramata:

Atcerējos, ka tajā karstajā dienā pusdienas snaudā noredzēju riktīgi murgainu sapni - tādu, kas liek pamosties sviedros un šausmās: man bija pazudis mobilais telefons! To konstatēju atceļā no viesošanās bijušās sievas dzīvoklī (nejautājiet kuras, sapnī tas bija kaut kāds kompozīts tēls) - pēc izkāpšanas no sabiedriskā transporta. Sākumā domāju, ka esmu telefonu atstājis tajā dzīvoklī un jau metos atpakaļ, bet tad sapratu, ka neatceros adresi, turpceļā durvis biju atradis tikai pēc sarunas pa telefonu, bet tagad man tā nebija! Tad iedomājos, ka varu izmantot savu veco telefonu, kurš atrodas mājās grāmatplauktā un ir vēl tīri lietojams, varētu pat piezvanīt tai bijušajai un uzzināt, vai mans jaunais telefons nav tur, taču tad vajag jaunu SIMkarti, vēl ir agra pēcpusdiena un varu paspēt uz kādu mobilo salonu, lai pieteiktu telefona pazušanu un dabūtu jaunu karti, taču tam vajag ID karti, kas bija kopā ar telefonu un arī ir pazudusi, taustu krekla krūšu kabatu, kurā turēju to visu, un saprotu, ka esmu apzagts trolejbusā - kabatas sāns ir atgriezts ar žileti un noļucis lejup - darbojies kāds profesionāls kabatzaglis. Tā arī stāvēju totālās šausmās ielas vidū un nezināju, ko lai tagad iesāk, kamēr pamodos un vēl pāris sekundes domāju, kā dzīvot bez mobilā (bez tā man nav pat interneta mājās), līdz acīs iekrita līdzās esošais grāmatplaukts ar telefona maliņu, tur bija gan jaunais, gan vecais, kurš vēl ir tīri lietojams, tikai baterija vairs netur. Murgu sviedri pamazām iesūcās spilvendrānā. Viss bija labi.