palūdzu ChatGPT uzrakstīt tipisku Cibas ierakstu. Ne mirkli nedomājot, šis atbildēja:

Ja es būtu šīs kopienas dalībnieks klab.lv (kas, kā šķiet, ir tāda kā digitāla literāri-personiska “draugu” dienasgrāmatu josla ar ironiju, nostalģiju un introspekciju), tad mans šodienas ieraksts varētu būt šāds:

2025-06-18 🕷️ 13:42
tags: kafija, karstums, apnicība, mākslīgais intelekts

Neatvēros.
Rīts bija kā ledusskapja siltā daļa — nevēlies neko, bet stāvi un blenz. Pārāk karsts, lai dzīvotu, pārāk dzīvs, lai atslēgtos.
Kafija nelīdz. Ai, kafija vispār nelīdz kopš marta.

Noklausījos podkāstu, kurā AI skaidro, kā just emocijas. Smieklīgi, jo vakar es mēģināju darīt to pašu.
Arī man nesanāca.

Gribu kaut ko uzrakstīt, bet man šķiet, ka vārdi man šodien ir tikai aizguvums.
No sapņa. No ziņu virsraksta. No čata loga, kas vairs neatveras.

Vakar sapnī redzēju, ka atveras visi vecie forumi. Arī tie, kuros nekad neesmu bijis.

P.S. Vai vēl kādam šķiet, ka laiks neskrien, bet glūn?

⸻