Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 10:33

DELFI. Apkopojot gana garo diskusiju, jāsecina, ka visgrūtāk esot nopirkt apģērbu meitenēm virs 128 cm izmēra, pusaugu puiku apģērbu un apavus, vienkrāsainu apakšveļu un apģērbu, mūsu klimatam atbilstošas virsdrēbes, pusaugu meiteņu apakšveļu, apģērbu ar apdruku bez briesmoņiem.
 

(bez virsraksta) @ 10:55

Die Welt (google translate): Mana režijā kolēģis Alvis Hermanis ir pirms dažām dienām pie Thalia teātrī Hamburgā rakstisks un atcelts viņa par nākamajā gadā paziņoja Pakāpju: Viņa personīgās bailes un viņa politiskās pozīcijas liedza viņam strādāt teātrī. Latviešu režisors runāja par karu, kurā viens bija izvēlēties pusi, un Thalia stāvēt kā "bēgļu Welcome centrs", no otras puses. Tas ir traki, un Hermanis izklausās zaudēto bērnu, kurš dusmīgi slamming durvis aiz sevis. Visbeidzot, viens ir jādomā, kā mākslinieki atstājuši kurš soļus ārpus šī neizteikta bauslis ir aizdomīgs. Es viņu saprotu. Bet es nepiekrītu viņa viedokli. Demokrātija ir paciest.
http://www.welt.de/print/wams/kultur/article149895882/Nie-wieder-Staatsbuergerkunde.html
 

(bez virsraksta) @ 11:01

izlasīju pamācību par desmit vai divdesmit veidiem, kā nokaitināt cilvēkus feisbukā (darbojas arī citviet):

- stāstiet par to, cik labi jūtaties ("Šodien pamodos lieliskā noskaņojumā un žvikts - uz darbiņu! Tur mani gaida šokolādes kūka! Vai nav forši?")
- stāstiet par to, cik garšīgi ēdat ("Mmmm, burrrvīga šokolādes kūka sanākusi, noteikti jāpagaršo jums arī!")
- stāstiet par to, kā jums veicas ("Neticami - es atradu ledusskapī vēl vienu šokolādes kūkas gabaliņu!")
- stāstiet par to, kā jūs mīl, apbrīno vai apskauž citi cilvēki ("Iegāju sporta zālē un visu meiteņu skatieni uzreiz pievērsās man. Nesaprotu, kā man izdodas saglabāt tik lielisku formu arī ar visām šokolādes kūkām!")
- rakstiet šifrētus paziņojumus, kas liek lasītājam minēt, kas īsti ar jums ir noticis un vai tas ir kaut kas labs vai slikts ("Aaawwwww! Es vairs nevaru! Vai tiešām? Nē!")
- uzrunājiet personiski tikai sev pazīstamus cilvēkus ("Anita, es zinu, ka tu nospēri no ledusskapja pēdējo šokolādes kūkas gabaliņu!")
utt.

izejot no pretējā, ir vairāki teksta žanri, kas izraisa tūlītēju piekrišanu:

- pažēlojieties ("Pamodos, atkal sāp gūžas kaula rajonā.")
- nosodiet to, ko ēdat ("Tas droši vien no tās šokolādes kūkas, ko vakar pārēdos...")
- esat neveiksminieks ("Naktī, lavoties uz ledusskapi pēc vēl viena šokolādes kūkas gabaliņa, paslīdēju un izsitu zobu!")
- neviens jūs nemīl ("Nu i nevajag arī! Man vairāk šokolādes kūkas paliks!")
- detaļas, vairāk detaļu ("Velns, sākp aizvien vairāk - kreisajā pusē, pāris centimetrus zem dzimumzīmītes, kas atrodas uzreiz pie kaunuma apmatojuma.")
- uzrunājiet visiem pazīstamus cilvēkus ("Artus, tu resnā cūka! Tevis dēļ man tagad samazinās algu un - ardievu, šokolādes kūka!")
 

(bez virsraksta) @ 21:46

o, šis ar labs!

Potsdaamer (caur google translate): Kairinājums, kas izplūst no Alvja Hermaņa, bet: viņš dzinās teātri, iestudējot māksla feinstverfugter diez vai var būt. Ir dziļākā sapratne starp skatuves un stendos šajā mākslas pasaulē. Tagad Latvijas zvaigzne direktors no darba grupas ir noplūdis.

http://www.pnn.de/kultur/1032600/
 

Nepabeigtā dienasgrāmata