Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 19:33



Ballīte Baltajā namā
 

(bez virsraksta) @ 19:39

(bez virsraksta) @ 19:42



Elles vārti aizvien tuvāk. Šorīt viens tāds atvēries Vācijā.
 

(bez virsraksta) @ 20:59

 

(bez virsraksta) @ 21:07

Aizmirsu pastāstīt, ka vakar atklāju sev vairākus iekavētus estētiskus pārdzīvojumus: Sergeja Sņežkina filmu Похороните меня за плинтусом un Mihaila Jeļizarova grāmatu Библиотекарь. Pirmo es lielākoties noskatījos vienatnē, jo A. ik pa brīdim skrēja uz blakusistabu, lai nedzirdētu televizorā notiekošo emocionālo vardarbību pret slimu puisīti, bet otro es aizgūtnēm lasīju turp un atpakaļ vilcienā uz Jūrmalu, kur pievienojos daudzgalvainam staiguļu pūlim jūras krastā un, atrotījis bikses pāri ceļiem, mazliet pabradāju pa ūdeni, vienlaikus noklausoties trešo - The Tiger Lillies albumu "Cockatoo Prison" par izvarotājiem, pavedējiem, slepkavām, pedofiliem un kādu cilvēku, kurš notiesāts par sūdu mešanu uz garāmgājējiem. Kāda garāmejoša ārzemniece man kaut ko jautā. Es izņemu austiņas. "Activate your immune system?" viņa atkārto. "No, just walking on water," es nodomāju un eju tālāk.
 

(bez virsraksta) @ 22:21

par ko gan tikai nerunājām vakar: man stāstīja,
ka Repše esot dzēsis sveces vainagos uz galda
ar vārdiem – svece izbeidz degt un vainags
tai pašā brīdī pārvēršas par lāpu, kas vienam
advente, tas citam ugunsnedrošs objekts,
jau vienu cietoksni mēs pazaudējām kaujā
ar tumsas uguns spēkiem apvienotiem,
ir laika beigas tuvu pienākušas šodien,
bet mēs te krāmējamies vakardienas blēžiem,
mēs vēžiem parādīsim, kur tie šogad ziemos,
mēs brālēnu no boksa skolas sagaidīsim ciemos,
viņš pirmām kārtām sados purnā visiem viņiem dieviem
un tikai vēlāk pajautās, kur savu ādas mēteli lai pakar,
par ko gan tikai nerunājām vakar

2002. gada pirmajā adventē
 

Nepabeigtā dienasgrāmata