Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 13:04

"Dārgā Liesma!

Es jau sen gribēju Tev uzrakstīt, taču vēl vienmēr vilcinājos. Un galvenais - bija kauns. Arī tagad sarkstu, taču savādāk vairs nevar. Es ļoti labi zinu, ko man tas maksās. Esmu vēl sīka, taču jau pusaudze, un daudzi Tavi lasītāji droši vien nosoda un nosodīs šādu vēstuli.
Es mīlu, un nezinu, kā noskaidrot, kas ar mani notiek. Es jau desmitiem reižu esmu pazemojusies šī cilvēka priekšā. Skraidu viņam pakaļ, un viņš varbūt nezinādams apsmej un ņirgājas par mani, nodarot man milzīgas sāpes. Es raudu un nezinu, ko ar sevi darīt, kā nepazemoties. Dod man padomu, "Liesmiņ"! Tas ir mans vislielākais lūgums. Un vēl - kauns par to rakstīt, es esmu resna. Nav ko slēpt, tas varbūt arī ir iemesls. Bet es gribētu jautāt, vai var smieties par meitenēm - vienalga, kādām, ja tās izturas savādāk nekā citas. Tas būtu viss. Es ļoti gaidu padomus.

Meitene

P.S. Savu vārdu labāk būs neminēt, jo tad vairs neizbēgt kauna."

(c) žurnāls Liesma, 1982. gada aprīlis
 

(bez virsraksta) @ 13:28

gothic country - ir arī tāda mūzika, baigi patīk


un tās sejas!

Jim White
Nina Nastasia
 

(bez virsraksta) @ 19:42

Es šodien sapratu, kāpēc sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem. Ja sieviete nopērk divritenim jaunus pedāļus, viņa turpat veikalā palūdz pārdevējam, lai par piecdesmit santīmiem nomaina. Ja vīrietis nopērk divritenim jaunus pedāļus, viņš aizbrauc mājās, mēģina noskrūvēt vecos, nopūlās divas stundas, salauž ribu, pajautā cibā, kāpēc viņam nekas nesanāk, noskaidro, ka vienam pedālim vītne ir uz pretējo pusi, bet izmērs ir ekskluzīvais, divas dienas meklē vajadzīgo uzgriežņu atslēgu ("uz piecpadsmit"), apzvana paziņas, aizbrauc pie radiniekiem, neatrod, svētdienas rītā aizved riteni uz veikalu un palūdz pārdevējam, lai par piecdesmit santīmiem nomaina.
 

(bez virsraksta) @ 22:29

Hard candy

A mature 14-year old girl meets a charming 32-year old photographer on the Internet. Suspecting that he is a pedophile, she goes to his home in an attempt to expose him.



 

(bez virsraksta) @ 23:19

ir divas filmas (no masu produktiem), kuras skatoties kinoteātrī es iekšēji noliedzu jau pusē - noskatījos gan līdz galam, bet ar domu, ka tā nedrīkst, ka kino nedrīkst būt tāds. tās bija Dejotāja tumsā un pirmais Matrix. trešā filma bija Audition (vienīgā filma, no kuras es izgāju ārā 10 minūtes pirms beigām), bet tas jau tāds marginālisms
 

Nepabeigtā dienasgrāmata