Vakaros vai nakts vidū, vai no rīta ejot gulēt vēsos palagos, es izjūtu tk milzīgu apmierinājumu un labsajūtu, ka paliek bail, iedomājoties, ar kādu prieku es sagaidīšu to mirkli, kad būs jāmirst.

šorīt piezvana mamma
- ko dari?
- nu... guļu
pēc tam paskatos, cik pulkstens. izrādās, jau desmit

interesanti, kādiem vārdiem lamājās tie indiešu mūziķi, kuriem bija jāspēlē Filipa Glāsa repetitatīvie skaņdarbi no notīm albuma Passages ierakstā?

klausīties šeit: http://yy.lv/download.php?f=53616 11Mb

Bet daudz patīkamāk ir klausīties, kā Filips Glāss pats izpilda savus skaņdarbus klavierēm solo - viņa pirkstu tehnika nav tik perfekta, lai precīzi atkārtotu tās ātrās pasāžas un mūzika izklausās daudz cilvēcīgāka. Citādi būtu, ja to pašu atskaņotu kaut kāds Kīts Džarets - tā, kā viņš to darīja ar Bahu. Tad būtu tik mehāniski, ka klausoties zobi sāktu sāpēt.

bet Stīvs Reihs vienalga interesantāks par jūsu Muse