Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 08:27

Reizēm tā gribas atgriezt atpakaļ vienu vai otru sajūtu, kaut kā injicēt vēnā vai tramīgas tabletes veidā norīt un piedzīvot no jauna - ir pat vairākas tādas sajūtas, kas saistās ar maija beigām - piemēram, sajūta, "ka tev uz rītdienu nekas nav uzdots"... Mani jau kopš pirmās klases ir pārsteidzis tas, kā skola ar visu savu autoritārismu un ikdienas absurdu veselu gadu spēj uzturēt skolniekā totālas bezcerības un "visus mājasdarbus tāpat nekad neizpildīsi" sajūtu, turklāt nemitīgi viss tiek iekavēts un pabīdīts uz priekšu, mācību viela neapgūta, kontroldarbi jāpārliek, bet neizpildītie darbi sakrājas atbaidošā gūzmā, taču pienāk maija vidus un tu piepeši saproti, kas tas viss ir pilnīgākās blēņas, izrādās, tu jau aizvakar esi nokārtojis kaut kādu pārbaudījumu, un skolotājiem īstenībā ir vienalga, kas tur palicis iekavēts, tu faktiski esi jau "pabeidzis šo gadu", par nākamo vēl var nedomāt, bet priekšā ir vasara un brīvība, turklāt ir silti pavasara vakari un tu vari iziet ārā kaut kur viens vai ar draugiem, vari nenākt mājās līdz pat tumsai, un tu saproti, ka būtībā nav tālu tas brīdis, kad tu varēsi atgriezties mājās tikai no rīta un tas nebūs nekas briesmīgs, tātad, tu jau esi gandrīz pieaudzis, gandrīz brīvs... un šī "gandrīz brīvības" sajūta ir tūkstoškārt saldāka par visatbrīvotāko trīsdesmitgadnieka vecpuiša plostu. Ko tikai mēs neatdotu par gabaliņu šīs maija vidus sajūtas! Brīžiem tā pavīd kaut kur ofisu gaiteņu ēnā kā faksu un printeru dūkoņas radīta fata morgana un atkal pazūd, jo neviens taču vairs pa īstam netic, ka īstā brīvība ir saulainā pensijā Maljorkas salās, zinām mēs tās Maljorkas salas, huiņa tas viss...
 

(bez virsraksta) @ 09:46

Kampaņotāji: "Mēs varam izrunāties ar saviem bērniem par onkuļiem un tantēm, kuri viņus uzrunā uz ielas. Varam skaidrot, ka šo cilvēku piedāvātajām konfektēm ir rūgtuma piegarša un skaistie piedāvājumi saņemt to, ko nevar piedāvāt vecāki, ir traģēdiju vēstoši maldi," sacīja akcijas iniciatore.
 

(bez virsraksta) @ 09:59

vēl par konfektēm ar rūgtuma piegaršu:

"Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Zaigai Vrubļevskai vajadzēja izvēlēties - vai nu atteikt savai draudzenei, zvērinātai advokātei, kas bijusi saistīta ar privātpersonām un uzņēmumiem, kas figurēja tiesneses lietvedībā esošajā civillietā, norunāto ciemošanos pie tiesneses mājās dienu pirms konkrētās lietas izskatīšanas, vai nu pēc ciemošanās atstatīt sevi no lietas izskatīšanas. To savā lēmumā konstatējusi tiesnešu disciplinārkolēģija."
 

(bez virsraksta) @ 13:54

EMSIS intervijā interneta žurnālam REPUBLIKA:

"Emsis paziņojis, ka darbs šajā Saeimā, visticamāk, būs viņa pēdējais posms."
"Emsis norāda, ka faktiski pārdomājis jautājumu par savu tālāko darbību."
"Emsis uzsver, ka jāprot laikus aiziet, ja jūti, ka attiecīgajā jomā esi sasniedzis sev iespējamās virsotnes."
"Savā dzīvē vienmēr esmu vadījies pēc principa — nekad nekāpt otrreiz tajā pašā upē," uzsver Saeimas priekšsēdētājs.
"Emsis norāda, ka Latvijas politikā patlaban novērojama pašsakārtošanās."
"Vienam pašattīrīšanās liekas svarīga, citam tā ir lieka laika tērēšana."
"Bet sakārtošanās Latvijas politikā notiek nepārtraukti."
"Uzskatu, ka politikas attīstības virziens ir sistēmisks."
"Jautāts par oficiāli nosauktajiem prezidenta kandidātiem, Emsis uzsver, ka kandidāti, protams, ir labi."
"Tomēr pastāv iespēja, ka tiek izvirzīti vēl kādi."
 

(bez virsraksta) @ 14:04

DELFI: Igaunija sveic Latviju ar robežlīguma ratifikāciju


p.s. izklausās pēc dzēlīga joka
 

(bez virsraksta) @ 18:46

eu, visi skatās LNT! frīkšovs par velti
 

Nepabeigtā dienasgrāmata