Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 16:42

LETA: Visvairāk egļu astoņzobu mizgrauzis apdraud Cēsu, Tukuma un Kuldīgas rajona egļu audzes
 

(bez virsraksta) @ 16:46

LETA: Robotikas sacensībās uzvarējis robots "Urbējs"
 

(bez virsraksta) @ 16:51

LETA: Pēdējā mēneša laikā uz Latvijas ceļiem ir gājuši bojā divi motociklisti, tāpēc Valsts policijas darbinieki Latvijā sāks pastiprināti uzraudzīt šo transporta līdzekļu vadītājus.

p.s. diez, cik pēdējā mēneša laikā ir miruši savās gultās?
 

(bez virsraksta) @ 17:00

ja es jums izstāstītu, ko es šonakt sapņoju, jūs, protams, smietos, bet sapņoju es, lūk, ko - esmu piepeši iecelts par Jaunatnes lietu ministru (vecā pedofila sapnis) un sapnī pie sevi nopriecājos, ka mans vienīgais uzvalciņš ir tikko no ķīmiskās tīrītavas, glīts un izgludināts, uzkarinu to kaut kādā koka zarā, pats tikmēr ņemos kaut ko pa saimniecību, tikmēr uznāk negaiss un lietusgāze, es izskrienu ārā - uzvalciņš nopūsts zemē un mētājas dubļos (reminiscence no filmas Pāna labirints, skaidrs, ka es sevi asociēju ar mazo meitenīti, nevis ļauno patēvu), pamostos, noskurinos par tādiem murgiem, padzeru ūdentiņu, mazliet pasēžu uz gultas malas un liekos gulēt atkal, sapņoju, tātad, ka esmu iecelts par Jaunatnes lietu ministru un eju uz valdības sēdi, tāds priecīgs, kaut ko sarunājos ar citu ministru, kurš iet blakus, rokā man smuks gaiši brūns jauns portfelītis, mugurā... un te es sapnī nosvīstu aukstiem sviedriem - mugurā man ir kā parasti tēkrekliņš, bet zemāk nav nekā, es eju pliku dibenu un pat skaļi neteikšu, ko vēl (Freids šajā brīdī apgriežas kapā), pamostos, noskurinos, pieceļos, nospļaujos par tādiem murgiem, aizeju uz tualeti, mazliet pastaigāju pa istabu, iedzeru kefīriņu un liekos gulēt, sapņoju, lieki teikt, ka esmu iecelts par Jaunatnes lietu ministru un dodos uz pirmo valdības sēdi, ir saulaina pavasara diena, mugurā - uzvalciņš (!), pa ceļam (laika mums ir daudz) ar meiteni aizejam pašiverēt pa veikaliem, ieejam kaut kādā suvenīru bodītē Vecrīgā (sēde nez kāpēc bija paredzēta galerijā Centrs, tur kaut kādas luminiscējošas maskas, pārdevēja saka, ar šitām maskām vakar trīs ārzemnieki naktī gājuši uz Bastejkalnu, no rīta atrasti beigti, tfu, es nodomāju sapnī, jāiet taču uz to sēdi, paskatos pulksteni (tas ir - mobilajā telefonā, protams), a tur jau viss ir sācies, esmu nokavējis, es skrienu pa galvu pa kaklu garām kaut kādiem celtniecības vai smagās metalurģijas iekārtām (reminescence no filmas Не хлебом единым, starp citu, iesaku noskatīties, lielisks aktieru sastāvs un burvīga veco krievu filmu vizuālā stilizācija), paskatos saujā - bet mans mobilais telefons viss vienās ugunīs deg un liesmo, man saujā, karoče, esmu visu nokavējis absolutely, es no bailēm pamodos un nolēmu vairs labāk neiet gulēt...
 

(bez virsraksta) @ 17:34

Nu labi, jaiet pabraukaties ar richuku un tad uz albanu bergu patestet izturibu.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata