Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 14:28

ko svinat, kungi? iegāju rimi un sapratu, ka neko negribu. palika nelabi. neko es šajā dienā negribu apēst. vai arī pilnīgi vienalga, ko. ir kāds iemesls svinībām? kaut vismazākais? svin taču parasti tad, ja kāds ir apprecējies, piedzimis vai izdarījis kādu vēl lielāku muļķību, piemēram, uzvarējis karā. savukārt svētkus svēta tad, ja ir kaut kas svēts. jums ir kaut kas svēts? jums, kungs sarkanajos šortos un iepirkumu groziņā iekrautiem divdesmit pieciem Tērvetes aliem?
 

(bez virsraksta) @ 15:43

vēl bija veikalā sirma sieviņa trīcošām rokām un matu tīkliņu galvā, viņas groziņā - maizīte, sviestiņš, burkānu buntīte, vakuuma plēvē iepakots ķimeņu siers un viena pudele Bauskas tumšā.. kāds cits bija atstājis uz maliņas divus rozīņu kēksa ķieģelīšus, meitene rozā svārkos pieskrēja tuvāk un sauca: babuška, eto ņe vaš hļeb? sieviņa tikai atmeta ar roku, neko nepateica...
 

(bez virsraksta) @ 15:52

es sapratu - cilvēki iedalās tajos, kuriem, lai iedzertu, nepieciešams iemesls, un tajos, kuriem iemesls nav nepieciešams...

vēl ir tie, kuriem nepieciešams iemesls, lai nedzertu, bet, ko nu es te par sevi..
 

(bez virsraksta) @ 16:09

vārtu rūmē ieiet laiks
galvā viņam sarkans maiss
cik tas skaists, cik tas skaists
laikam piestāv sarkans maiss

piedziedājums:

re, kur bende, re, kur bende, re, kur bende aizgāja
it nevienu, it nevienu līdzi neņēma
 

Nepabeigtā dienasgrāmata