Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 07:34

vairāk par visu pasaulē es nevaru ciest rīta multfilmu kretīniskos tekstus, analfabētiskos tulkojumus un šķērminošos ierunātājus
 

(bez virsraksta) @ 07:41

ja ņem vērā vispārzināmo faktu, ka Deividam Bovijam piemīt neapskaužams talants ikvienā savā albumā iepīt vienu-divas pilnīgi neklausāmas dziesmas, par visbaudāmāko albumu šīsnakts pieredzē tiek atzīts 1971. gada Hunky Dory, jo tur visneklausāmākā ir labi ja godalgotā če-če-če-če-čeindžēz (Changes), visas pārējās ir izcilas, paldies par to arī Mikam Ronsonam pie ģitāras un Rikam Veikemanam uz klavierēm. protams, citos albumos ir izcilākas dziesmas, taču nevienā nav tik ieturēts un šarmants kopējais fīlings (par Braiena Īno producētajiem un līdzsacerētajiem Low, Heroes un Lodger nerunāsim)
 

(bez virsraksta) @ 08:02

Labrīt!
 

(bez virsraksta) @ 08:57

kāpēc vārdam 'dzert' latviešu valodā ir 67 sinonīmi, bet tādai izplatītai parādībai kā rīta erekcija, nav neviena paša idiomātiska izteiciena?
 

(bez virsraksta) @ 10:30

vispatīkamākais ir pēc negulētām 26 stundām atlaisties uz pusstundiņu un pamosties pēc 25 minūtēm
 

(bez virsraksta) @ 10:32

tā, ko lai es šodien uzvelku? nu labi, to pašu, ko vakar - melnās bikses un melno kreklu
 

(bez virsraksta) @ 13:54

nu, kā iet? droši vien, pusdienas jau esat paēduši, pa veikaliem pašļūkājuši, darba datoru trīs reizes ieslēguši un izslēguši, ja? drīz jāsāk skatīties uz māju pusi, šodien taču mazā piektdiena, bērniņi jāapčubina, mammai jāpiezvana, ar draudzenēm jaiemalko aromātiska kafija, sarunāts?
 

(bez virsraksta) @ 14:22

bet varbūt paēst brokastis?
 

(bez virsraksta) @ 14:37

nē, nu FORŠI - es ielieku tiešā tekstā postu "varbūt jāiet brokastīs?" un PIECPADSMIT MINŪŠU LAIKĀ neviens pat nepiedāvā aiziet līdz samam vai balzāmbāram... un es NEMAZ TIK BIEŽI šādus postus nelieku! nu vsjo, iešu gulēt NEĒDIS
 

(bez virsraksta) @ 15:11

nē, nu pareizi, es taču biju galīgi aizmirsis par tām brokastīm, es taču īstenībā biju paēdis brokastis, tas ir, kādas nu tur brokastis, pankūciņas bērnu atstātās notiesāju, nu, ziniet, tās piepūšamās pankūciņas, ko veikalos pārdod pulveru paciņās, tu viņas atšķaidi ar ūdeni un uzcep uz ātru roku, šīs bija tādas biezās, nevis rauga, bet parastās, kas piepūšas un vēl ar kraukšķīgu maliņu, es bērniem uz skolu sacepu no rīta pilnu šķīvi un vēl biezpieniņu ar krējumiņu klāt, sanāca tīri labi, tikai kāda ceturtā vai piektā panna piedega, kamēr biezpieniņu iejaucu, panna bija sakarsusi par daudz, bet nu laikā paspēju noņemt, puika mans kādas trīs porcijas apēda un vēl šķīvi nolaizīja, bet meita, tā jau princese, mazdrusciņ paknakstījās, bet pārējo atstāja, tikai paldies pateica, arī labi, nu, kad meita tev pasaka paldies par brokastu pankūciņām steigā uzceptajām, ir taču labi, vai ne, un tad aizskrēja abi pa tumsiņu uz savu skolu, bet es apsēdos pie televizora un, skatoties premjera, mūsu kalvīša rīta interviju, piebeidzu to šķīvi ar pankūkām, nu, kādas astoņas-desmit jau vēl bija, un biezpieniņš ar cukuru arī vēl klāt, tad jau īstenībiņā arī skaitās ka brokastiņas ir bijušas, ko es te paniku velti ceļu, vai ne?
 

(bez virsraksta) @ 15:45

summertime...
and the living is easy...
 

(bez virsraksta) @ 15:56

nu labi, vēl 350g un gulēt
 

Nepabeigtā dienasgrāmata