Naftas cenas atkal sāk pieaugt
Vairums amerikāņu netic savas valsts vadībai
Pēc pasažieru lidmašīnas smagas piezemēšanas bloķēta Melburnas lidosta
Ķīnā skolā panikā gājuši bojā septiņi skolēni un 39 ievainoti
Austrālijā krastā meties kārtējais vaļu bars
ES iesaka nelietot uzturā jēlas olas un putnu gaļu
Ukrainas armija pārdod privātpersonām tankus un bruņumašīnas

bet, ja mēģina atcerēties kaut kādus skaistākos brīžus savā dzīvē, prātā nāk kaut kās pavisam jocīgs, nu, es domāju - skaistākos brīžus tajā nozīmē, ka ar tevi kaut kas notika, kaut kas tāds, ka tu ilgāku laiku, vairākas dienas juties pilnīgi cits, tev šķita, ka dzīve ir lielisku iespēju pilna un vispār, notika kaut kas tevī pašā, un tas moments vai situācija, kurā tu atradies, ārēji varbūt pat neizskatījās ne pēc kā īpaša, viens no tādiem brīžiem manā dzīvē saistīts ar pāris vasaras nedēļām bērnībā, ko es pavadīju Engurē, neko īpaši nedarot, braukājot ar riteni pa meža taciņām uz jūru un atpakaļ, toreiz Engurē bija grāmatu veikaliņš, kurā varēja nopirkt lietotās grāmatas, nezinu, vai tiešām tās bija iepirktas no vietējiem, bet izvēle bija manām pusaudža vajadzībām gana plaša, es nopirku divas grāmatas - viena bija kāds mūslaiku romāns par jauniešiem, kas nokļūst nepatikšanās, ārzemju romāns, nez kāpēc man šķiet, ka tas saucās "jaunie vīrieši", bet neko vairāk es neatceros, tas viss bija par pūstošajiem rietumiem, kas sagandē jaunu cilvēku dzīves, tie zēni kļūst par narkomāniem un sāk pārgulēt ar bagātiem vīriešiem dēļ naudas, man toreiz likās - galīga šīza, šķiet, pat neizlasīju līdz galam, bet tas, par ko es gribēju pastāstīt, bija otra grāmata, jūs tikai nesmejieties - tā bija tipiska padomju populārzinātniskā grāmata ar nosaukumu "Aizraujošā mineraloģija" nobružātiem kartona vākiem un melnbaltiem zīmējumiem, tā grāmata pārņēma mani un izmainīja manu apziņas stāvokli uz vairākām nedēļām, es kāri lasīju par kalnu kristāliem un vizlu, par drošsirdīgiem ģeologiem-alpīnistiem, kas Kaukāza smailēs ar saviem āmuriņiem noskalda iežu paraugus un nogādā tos lejā, man šķita, ka pietiek iemācīties atpazīt šos materiālās pasaules elementus, prast nosaukt tos vārdā - un visam, pilnīgi visam parādīsies jēga, es jutos kā hobits, kam uzticēts slepens uzdevums glābt pasauli no sabrukšanas, es klīdu gar jūru un pielasīju pilnas kabatas akmeņu, vēlāk pārvedu mājās vairākas somas, protams, es nekļuvu par ģeologu un pat par alpīnistu ne, ķīmiju neieredzēju, nosaukt vārdā neesmu iemācījies pat lauku špatu, taču toreiz es biju laimīgs, uz pavisam neilgu brīdi, bet laimīgs...

jā, vēlāk es esmu mēģinājis atgriezties, esmu mēģinājis vēlreiz atrast šo grāmatu, bet tā bija pazudusi bez vēsts, es mēģināju atrast šo grāmatu veikaliņu, taču nākamajā vasarā tas jau bija slēgts, tā vietā ierīkoja kaut kādu šūšanas kooperatīvu, kurš bankrotēja pēc pāris gadiem, es esmu mēģinājis iet iekšā visos lietotu grāmatu veikaliņos, ko vien sastapu, taču tur nebija nedz tās saules logā, nedz to grāmatu, kas Engurē, man pat ir tāds uzmācīgs sapnis, no tiem, kas atkārtojas atkal un atkal - es esmu grāmatu antikvariātā un rokos pa ēnainiem plauktiem, es atrodu noslēpumainas, baisas, dārgas vai unikālas grāmatas, taču nekad neatrodu To Grāmatu, nekad vairs...

trīc rokas

tā, kas man šodien bija ieplānots?

...gāju nopirkt ziemas mētelīti, bet nenopirku, nebiju pārliecināts - vai nu par mēteli vai nu par sevi, vispār, muļķīgi tas viss, tu pērc kaut kādu svešu, bezpersonisku audumu, kurš karājas veikalā varbūt jau kādu gadu, bet tad tev viņš jāvelk mugurā un jānēsā, kamēr izdilst caurs, nemetīs taču ārā, bet kā tu vari zināt, ka viņš būs tavs, nu, ka patiks, nesagriezīsies kaut kā muļķīgi uz muguras vai arī saburzīsies ik reizi, kad tu apsēdīsies trolejbusā vai kinoteātrī, tā es pastaigāju pa veikalu un gāju tālāk, gandrīz jau nopirku koka trauciņu, tādu tumša koka cilindru, kurā var turēt salātus vai sīkākus ābolus, nu, kastaņus ļoti labi varētu tādā glabāt, turklāt vēl bija atlaide, tāds koka trauciņš pa nepilniem trīs latiem vai pa sešiem, neatceros, nenopirku arī to, nolēmu kaut ko ēdamu nopirkt, jā, to gan, pārnesu mājās divus maisus, un kā jūs domājat, ko es tur atnesu, vai tad nu kaut ko ēdamu, paklausieties - es nopirku sinepju dīgstus un diedzētas redīsu sēklas, divas paciņas ravioli, divas paciņas mikroviļņu popkorna, kazas siera šķēlīti, stilton un gorgonzolu, tad vēl fetas sieru, nezinu, ko es no tā biju iecerējis pagatavot, nopirku svaigi spiesto pesto, četras bundžiņas Dr.Pepper dzēriena, divus dažādus rjaženkas iepakojumus, bija slinkums nest atpakaļ to, kuru paņēmu pirmo, kaut kādu turku dzērienu, kas mani savaldzināja ar zili-sudrabaino dizainu un uzrakstu Soda Yoghurt Flavour, izrādījās diezgan garšīgs, lai gan izskatās pēc necaurspīdīga gāzētā ūdens un puto kā tualetes tīrāmais, vēl nopirku plāni sagrieztu rudzu maizi, kaut kādus krekerus pa 36 santīmi paciņā, enerģijas dzērienu ar taurīnu, divus litrus Winter Tea, kas garšo pēc atdzesēta karstvīna, ergonomisko puskilograma krējuma paciņu Lota un litru Seagramm's džina ar greifrūtu garšu, jūs jau droši vien domājāt, vai tad alkoholu nebūsi nopircis, jā, jā, nopirku, pietaupīju saraksta beigām, izskatās ļoti garšīgs, lai atdziest nedaudz, es tikmēr apēdīšu salātus, kas palikuši uz galda no brokastīm - gurķi ar tomātiem un biezpienu...

upd. tfu, atcerējos pašu galveno, nopirku bundžiņu vīnogu etiķī marinētu baklažānu, izskatās pēc sažuvušiem paviānu locekļiem, bet ražotu Azerbaidžānā, tā arī rakstīts, skaidrā latviešu valodā - ražots Azerbaidžānā pēc senas receptes, turklāt vēl pa 55 santīmiem tāda paliela burciņa, kādi pieci vai seši veseli baklažāni skalojas tur iekšā, droši vien, neviens neriskēja pirkt šo produktu par augstāku cenu...

They shine in my eyes and touch my face
where I have seen them placed before;
don't blame me, please, for the fate that falls:
I did not choose it.
I did not, no no, I did not
I truly did not choose it.

Van Der Graaf Generator agrīnie koncertieraksti ir tieši tas, kas piestāv Seagram's džinam ar greifrūtu garšu, tikai es nespēšu to visu jums aprakstīt, tā ka piedodiet, uzlikšu labāk kādu Dead Can Dance un ķeršos pie trauku mazgāšanas un virtuves sakopšanas, vēl tikai vienu glāzīti, ja?