nez, kā ir ar cilvēku - viņš dēļ citiem cilvēkiem kļūst labāks vai sabojājas? man bieži vien šķiet, ka tad, ja es būtu viens pats, es būtu vēl sliktāks nekā tagad, tad man vispār nekādu robežu nebūtu un es varētu ATĻAUTIES, nu, jūs saprotat, tur visādas pārmērības un palaišanās, lai gan, protams, tie citi cilvēki ir vajadzīgi, lai pret viņiem kaut ko ATĻAUTOS, krāptu, apzagtu, vai kādu seksuālu pārmērību, piemēram, atceros, es bērnībā lasīju tās seksuālās izglītības grāmatiņas un centos izvēlēties, kādu seksuālo pārmērību es gribētu sev, tur kaut ko ar dzīvniekiem, līķiem vai sadzīves ekshibicionismu, atceros, labs bija vuārisms un frotāža, homoseksuālisms, šķiet, tur vispār bija izcenzēts, bet bija kaut kādi aizraujoši nimfomānijas un satiriāzes piemēri, vardarbīgas izvarošanas, tas vienmēr satrauca, to dēļ bija vērts lasīt visādas kriminālistikas vēstures vai aktuālās hronikas ziņās, bet sadomazohismu es nevarēju saprast, tas man šķita kaut kāds tēlots un, protams, nedaudz liekulīgs paņēmiens, kas aizņem daudz enerģijas, atcerieties, tas bija kādu 10 gadu vecumā, es taču pat īsti nezināju, kā rodas bērni, nē, laikam tas bija agrāk, kad es nezināju, man likās, ka... nu, labi, neteikšu, bet citi cilvēki taču ir vajadzīgi, lai viņus iekārotu vai liktu iekārot sevi, citādi, kāds tur vairs grēks, vai tad vienatnē piedzerties ir kāds grēks? bet, no otras puses, ja es būtu pilnīgi pārliecināts, ka nevienam neesmu vajadzīgs, ka nav neviena, kas mani iekārotu, vai gan man vispār būtu kāds iemesls censties būt labam? vai tad es vienkārši BŪTU labs, nu, kā tīra, balta lapa bez kāres un plankumiem? un vēl es nevaru saprast, vai tagad es esmu tīrāks un labāks par to 10gadīgo puisēnu ar samaitāto fantāziju? vai neesmu... un kas pie tā vainīgs? tas, ka man apkārt ir tik daudz cilvēku, vai tas, ka patiesībā es esmu viens pats?

tagad, kad es jums atzinos, ar mani, protams, neviens vairs nerunās

mēs bieži vien pārāk nopietni uztveram savas spējas ietekmēt apkārtējās vai savas pasaules notikumus, spējas, kas īstenībā ir tikai atšķirīgu uztveres procesu rezultāts, piemēram, tu iedzer un pasaule šķiet kļuvusi savādāka, cilvēki tev smaida un sievietes izsaka komplimentus, tu domā, ka iemesls tam ir kāda asprātīga frāze vai neparasts ķermeņa skaistums, bet nē, tam nav nekāda sakara ar tevi, tas ir, citiem vārdiem sakot, tam nav nekāda sakara ar apkārtējo pasauli, tu esi mainījis vien savu redzespunktu, un arī to drīzāk ir mainījis alkohols, nevis tu pats, vai, piemēram, tu uz ielas nolamā valdību un tiec arestēts uz 15 diennaktīm par sabiedriskās kārtības traucēšanu, īstenībā tas ir tikai sīks ķeksītis kriminālajā statistikā, bet tev šķiet, ka esi uzsācis vistautas nepakļaušanās kustību, tev šķiet, ka par to raksta visas avīzes un tiek sasauktas ārkārtas valdības sēdes, taču tu lasi tikai tās avīzes, pareizāk sakot, tikai tās vietas avīzēs, kuras piemin šo vai kādu attāli līdzīgu notikumu, tu pat nenojaut, ka simtiem un tūkstošiem citu cilvēku savās mājās lasa pilnīgi citas avīzes vai vispār - grāmatas, un katrs tajās izlasa kaut ko pavisam citu, kaut ko tādu, kam ar tevi nav ne vismazākā sakara

ko lai vēl tādu stulbu pasaka?

es pilnā skaļumā klausos Laibach (love me love me not) un mazgāju grīdas ar pēdējo melno tēkreklu, tad piepeši saprotu, kas par vainu, es taču šo pirku Saktas drēbju veikalā, nu, tajā, kas bija uz stūra zem filozofijas fakultātes, tur vienmēr varēja nopirkt tos labos top print kreklus bez uzrakstiem bez nekā, tādus izturīgus un stabilus, ne tie izstiepās, ne krāsu zaudēja, varēja novalkāt līdz kamēr kāds caurums parādās un arī tad vēl kādu brīdi, ja caurums nav pārāk redzamā vietā, tagad jau tādus laikam vairs neražo, lai gan, veikala jau arī vairs nav

vakar vajadzēja mantras skaitīt, idiot!

pasēdēju Kongresa nama terasē un paklausījos, kā spēlē No Support, lija lietus un klausītāju vidū bija tikai viņu draugi.. uz brīdi sajutos, it kā arī man būtu

LTV diktore pēc sarunas ar Latvijas vēstnieku Apvienotajā Karalistē: "Nav tik traki, kā ziņo ārzemju raidsabiedrības, dzīve Londonā turpinās."

krievu politiķi vienā balsī nekavējas norādīt britiem, ka Londonas sprādzieni viņiem par to, ka devuši patvērumu čečeniem un berezovskiem visādiem

bet VVF izmanto izdevību savā pamācošajā tonī sākt audzināt teroristus, teikdama, ka viņu rīcība ir gļēva un bezjēdzīga, un nedod nekādu rezultātu... it kā kāds no viņiem šobrīd skatītos Latvijas televīziju

kaut kāds alķīmisks likums: pēc šitādiem sprādzieniem visi uzreiz baigi gudrie

ejam paklausīties bilu brufordu, ja?