Nepabeigtā dienasgrāmata


this is our final hour.. @ 07:57

(bez virsraksta) @ 22:06

Gulēju, tad pamodos un ilgi nevarēju saprast, kas es esmu un kur atrodos. Blakus istabā runāja televizors, iespējams, ka nereālā sajūta ir no tā, ka pusgadu biju dzīvojis bez šīm balsīm. Faktiski, jā, tikai pusgadu. Bet šis pusgad s jau vispār gadījies tāds garāks. Sapnī redzēju, ka Rīgā uzbūvēts kāds televīzijas tornim līdzīgs objekts, par kuru visi ir sašutuši un jautā man, vai es arī esmu sašutis. Nē, es nebiju sašutis, jo vispār to neredzēju. Televīzijas torni redzēju, bet to otru nē. Laikam vainīga migla. Bet, varbūt, tā ir vīrusa infekcija? Asaro acis. Kņud degunā. Šodien biju veikalā un SPECIĀLI nenopirku nevienu no daudzajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

vai jums arī tā kādreiz ir gadījies?
 

Nepabeigtā dienasgrāmata