- kāpēc viņi visu laiku kaut ko dara?
- droši vien, tāpēc, lai nebūtu laika domāt par nāvi
- nē, cilvēki patiesībā nebaidās no nāves
- nē?
- viņi baidās kaut ko nepaspēt
- nav nekā tāda, ko varētu nepaspēt.. nekā tāda nav..

ziniet, vakar dzirdēju pa radio, goda vārds, tas bija kristīgais radio, īsi pirms pusnakts, es sēdēju mašīnā, es vienmēr kristīgo radio klausos tikai mašīnā, bet vakar bija īpaši labi, vakar mācītājs pateica, ka nevajag saspringt, tieši tā arī pateica - vajag atslābināties, kristus visu jau ir izdarījis, VISU paspējis, un nevajag nekur skriet un censties, no tā tikai galva sāp, viņš teica, esot tādi pētījumi, viņs kaut kur lasījis, ka 70. gados štatos vienā zinātnieki mēģinājuši noskaidrot, kāpēc vīriešiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem sāp galva, un kas izrādījās - viņiem galva sāp no tā, ka josta par ciešu sažņaugta, bļin, viņiem savos 30 gados ir parādījies vēders, bet viņi to negrib atzīt, viņi savelk jostu un izliekas, ka nekāda vēdera nav, un no tā tikai galva sāp, un sāp līdz 40 gadiem, kad viņi pārstāj izlikties un atzīst, ka viņiem ir vēders, tad lūk, viņš teica, beidziet sapringt, bļin, dievs jūs mīl tādus, kādi esat, bet visus jūsu grēkus jau sen kristus ir apmaksājis pēc pilnas programmas, par visu norēķinājies un vēl īsi pirms nāves viņš ir pārskaitījis visu naudu jūsu kontā, bļin, saprotiet, VISU, kas bija, pārskaitījis un nomiris, bļin, un mums jau VISS ir, tikai mēs to negribam atzīt... tikai mēs to negribam atzīt...

un vēl man ir bail, ka es neizlasīšu to, kas par mani ir uzrakstīts kādā dienasgrāmatā, par kuras eksistenci es nenojaušu, un kura tiks publicēta tikai pēc manas nāves... tas ir, ne jau bail. bet šausmīgi gribētos zināt, kas tur rakstīts...